Valsts drošības dienests ir sagatavojis jaunāko pārskatu par situāciju Latvijā, un secinājumi ir nopietni. Krievijas specdienesti joprojām ir galvenais drauds mūsu valsts drošībai, un to aktivitāte pēdējā gada laikā nav mazinājusies.
Tieši pretēji – eksperti prognozē, ka šogad spiediens un mēģinājumi ietekmēt mūsu ikdienu kļūs vēl izteiktāki. Krievija izmanto visdažādākās metodes, sākot no kiberuzbrukumiem un beidzot ar mēģinājumiem šķelt Latvijas sabiedrību, tāpēc modrība būs nepieciešama visos līmeņos.
Krievijas specdienestu agresīvā rīcība Eiropā
Pagājušais gads parādīja, ka Krievija savās darbībās kļūst arvien pārdrošāka un bīstamāka ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas drošības telpā. To aktivitātes bija vērstas uz to, lai vājinātu Eiropas valstu vienotību un iedragātu attiecības starp sabiedrotajiem. Krievijas specdienesti organizēja dažādas kaitnieciskas darbības, kas tiešā veidā apdraudēja parastos iedzīvotājus.
Mērķi parasti bija stratēģiski svarīgi objekti: lidostas, dzelzceļa līnijas, enerģētikas uzņēmumi un telekomunikāciju tīkli. Īpaša uzmanība tika pievērsta organizācijām, kas sniedz palīdzību Ukrainai. Valsts drošības dienesta ziņojumā uzsvērts, ka šīs darbības vairs nav tikai informācijas vākšana, bet gan reāli uzbrukumi civilajai infrastruktūrai, pakļaujot cilvēku dzīvību un veselību tiešiem draudiem.
Centieni destabilizēt Latviju no iekšienes
Lai gan Krievija šobrīd lielu daļu savu spēku velta karam Ukrainā, tā joprojām atrod milzīgus resursus, lai mēģinātu destabilizēt situāciju Latvijā. Pērn mēs redzējām daudzveidīgu uzbrukumu klāstu – no mēģinājumiem izspiegot mūsu valsts noslēpumus līdz sarežģītām psiholoģiskām operācijām. Šo operāciju mērķis ir pavisam vienkāršs: ietekmēt to, ko mēs domājam, un radīt šaubas par mūsu valsts pieņemtajiem lēmumiem.
Dienesta vērtējumā Krievijas agresivitāte šogad tikai pieaugs. Sagaidāms, ka specdienesti aktīvāk darbosies tieši no Krievijas teritorijas, izmantojot attālinātas metodes. Viņu galvenie uzdevumi paliek nemainīgi: panākt, lai Latvija mazāk atbalstītu Ukrainu, un sēt neuzticību valsts pārvaldei. Tāpat pastāv risks, ka tiks mēģināts fiziski sabojāt dažādus infrastruktūras objektus, lai radītu nedrošības sajūtu sabiedrībā.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir Latvijas iedzīvotāju vervēšana. Krievijas specdienesti joprojām meklē cilvēkus, kuri būtu gatavi slepeni vākt un nodot informāciju. Īpaša interese tiem ir par valsts un pašvaldību darbiniekiem, kā arī cilvēkiem, kuri strādā kritiskās infrastruktūras objektos. Ļoti uzmanīgiem jābūt tiem, kuri saistīti ar aizsardzības jomu vai iekšlietu sistēmu.
Mūsdienās vervēšana arvien biežāk notiek internetā, izmantojot dažādus sociālo tīklu rīkus un lietotnes. Tas ļauj Krievijas aģentiem uzrunāt potenciālos upurus, neizbraucot no savas valsts. Cilvēkus mēģina pierunāt uz sadarbību, izmantojot gan finansiālus solījumus, gan šantāžu vai ideoloģisku pārliecību. Tāpēc ikvienam, kuram ir piekļuve svarīgai informācijai, ir jābūt kritiski noskaņotam pret neparastiem piedāvājumiem vai saziņu internetā.
Mēģinājumi izmantot “tautiešu” vidi un zinātni
Krievija turpina izmantot tai labvēlīgi noskaņoto sabiedrības daļu Latvijā kā instrumentu savu mērķu sasniegšanai. Viens no galvenajiem virzieniem ir krievvalodīgo iedzīvotāju nošķirtības uzturēšana. Kremlis mērķtiecīgi cenšas panākt, lai šie cilvēki justos neapmierināti ar Latvijas valsti un tās lēmumiem. Ja Krievijai izdosies gūt kādus panākumus starptautiskajā politikā, tas var kalpot par iedvesmu tās atbalstītājiem Latvijā kļūt agresīvākiem.
Tāpat kā ieroci Krievija izmanto akadēmisko un zinātnisko vidi. Tiek veidoti pētījumi, kas stratēģiskā līmenī mēģina attaisnot agresīvu ārpolitiku. Starptautiskajā arēnā Krievija mēdz manipulatīvi izmantot Latvijas aktīvistu pasākumus, pasniedzot tos kā visas sabiedrības atbalstu Kremļa politikai. Tiek skaļi runāts par “tiesību pārkāpumiem”, lai iegūtu it kā leģitīmu iemeslu iejaukties Baltijas valstu iekšējās lietās.
Propaganda un dezinformācija joprojām ir viens no galvenajiem Krievijas ieročiem pret Latviju. Lai gan šo vēstījumu ietekme uz mūsu sabiedrību kopumā ir ierobežota, Krievija neatlaidīgi meklē “vājos punktus”. Tie ir temati, par kuriem mums ir domstarpības, piemēram, sociālie jautājumi vai vēstures izpratne. Krievijai labvēlīgas personas cenšas šos jautājumus saasināt, lai provocētu starpetnisko naidu un mazinātu ticību mūsu valstij.
Galvenās platformas, kur tiek izplatīti meli un puspatiesības, nemainīgi ir “TikTok”, “YouTube”, “Facebook” un “Telegram”. Tur tiek veidoti speciāli kanāli, kas maskējas par ziņu portāliem vai izklaides lapām. Krievijas specdienesti šīs platformas izmanto, lai ātri sasniegtu lielu auditoriju. Turklāt VDD prognozē, ka Krievija mēģinās atrast veidus, kā atgriezties mūsu tradicionālajā mediju tirgū, tāpēc spiediens uz informatīvo telpu tikai pieaugs.
